Mustangs
Zirgu šķirnes / 2024
Krabji ir vēžveidīgie un radniecīgi omāriem un garnelēm. Ir gandrīz 5000 dažādu krabju sugu, aptuveni 4500 ir īsti krabji, kā arī aptuveni 500 vientuļnieku krabji (vientuļkrabjiem nav ļoti cieta čaumala un aizsardzībai izmanto citu dzīvnieku vecus čaulas). Tomēr krabji ir attīstījušies tā, lai tie varētu staigāt vai skriet uz sāniem, kā arī ierakties un peldēt. Krabja ķermeni klāj hitīna apvalks, ko sauc par karpu.
Krabju vēders ir kļuvis diezgan samazināts un ir nospiests zem ķermeņa. Šis samazinājums ir vislielākais starp “īstajiem krabjiem”, kuriem trūkst atloku līdzīgās astes, kas raksturīgas vientuļajiem krabjiem un to sabiedrotajiem; tā vietā vēders kalpo kā maciņš olām. Krabju segmentētajam ķermenim ir vairāki piedēkļu pāri, no kuriem parasti pieci pāri kalpo kā staigājošas kājas, bet divi - kā sensorās antenas.
Krabju knaibles, ko sauc par chelae, atrodas uz priekšējām kājām un tiek izmantotas cīņai, demonstrēšanai un barošanai. Krabjiem var būt diezgan sarežģīta nervu sistēma, un tos uzskata par progresīvākiem. Krabji var dzīvot ekstremālākos apgabalos, jo tie spēj labi pielāgoties mainīgajai videi.
Krabji var redzēt diezgan labi ar savām saliktajām acīm. Viņu oža un garšas sajūta ir arī attīstītāka, kas palīdz viņiem vieglāk atrast ēdienu un draugus. Reproduktīvā un sociālā uzvedība dažkārt ietver sarežģītus pārošanās rituālus un saziņas paņēmienus, piemēram, bungošanu vai knaibles vicināšanu.
Krabji mēdz būt agresīvi viens pret otru, un tēviņi bieži cīnās, lai piekļūtu mātītēm.
Zemāk ir saraksts ar dažādām krabju sugām no dažādām pasaules daļām. Noklikšķiniet uz atsevišķas sugas, lai uzzinātu vairāk par to:
Apskatiet vairāk dzīvnieki, kas sākas ar burtu C
Krabju sugas Zinātniskais nosaukums
Zaļais krabis Karcinoma maenas Vientuļnieks Krabis Pagarus longicarpus Pakavs Krabis Limulus polyphemus Japāņu zirnekļa krabis Macrocheira kaempferi Sarkanais klints krabis Grapsus grapsus